Ogres novada pašvaldība ir iecerējusi izveidot jaunu aktīvās atpūtas vietu Ogrē, pielāgojot pilsētā esošo ūdenstorni kāpšanas sporta attīstīšanai. Šī Baltijas mērogā unikālā projekta ietvaros izveidotā aktivitāte būs vērtīgs brīvā laika pavadīšanas veids visai ģimenei.

Kāpšanas sienas izveidei plānots izmantot ūdenstorni, kas atrodas kalnā aiz Ogres novada pašvaldības. Ūdenstornis jau ilgstoši stāv neizmantots, savlaik pat bija plānots to demontēt, taču piedāvātais risinājums būtu iespēja, kā lietderīgi izmantot esošo objektu pilsētā.

Šogad ziema pa īstam – sniega daudz, darba arī daudz, lai ceļi būtu izbraucami un ietves pienācīgā lietošanas kārtībā.

Ogres novada pašvaldība ir atbildīga par pašvaldības īpašumā esošās satiksmes infrastruktūras uzturēšanu. Ceļu un ielu uzturēšanas darbus Ogrē un Ogresgala pagastā veic divi uzņēmumi, savukārt ietvju uzturēšana ir deleģēta SIA “Ogres namsaimnieks”. Novada pagastos ceļu un ielu uzturēšanu nodrošina gan pagastu komunālie dienesti, gan arī tiek izmantots ārpakalpojums, pagasta pārvaldei slēdzot līgumus ar zemnieku saimniecībām. 

Lai arī kā "žurka" centās nograuzt pagājušo gadu, mums, orientēšanās kluba "Ogre" biedriem, ir ar ko lepoties!

Raivo Kivlenieks izcīnīja Latvijas čempionāta bronzas medaļu 10 km distanču slēpošanā, bet Zviedrijā notikušajās Pasaules kausa izcīņas ziemas orientēšanās sacensībās "SKI-O" viņam augstā 33. vieta. Eiropas jaunieši čempionātā Audris Odo Vītoliņš Latvijas izlases sastāvā individuāli izcīnīja 14. vietu, bet Elīzei Bremzei 5. vieta stafetē. Latvijas komandu vadīja ogrēnietis Nauris Neimanis. 

Lai gan pagājušais gads tūrisma nozarē visā pasaulē bijis ļoti grūts, Ogres novada Tūrisma informācijas centrs (TIC) to raksturo kā ļoti veiksmīgu. Uzplauka vietējais tūrisms, un Ogrē viesojās ļoti daudz cilvēku, īpaši liels viesu skaits vērojams gada nogalē, kad bija apskatāmi Ziemassvētku rotājumi – gaismas objekti. 

Precīzu tūristu skaitu Ogres novadā nav iespējams noteikt, tomēr ir vairāki veidi, kā mērīt apmeklētāju plūsmu. Viens no tiem ir analizēt tūrisma mājaslapas www.visitogre.lv apmeklētāju datus, un tie liecina, ka strauji pieaudzis kopējais mājaslapas apmeklētāju skaits. Ja 2019. gadā tas bijis ~ 44 000, tad 2020. gadā vērojams pieaugums par 65%. Pagājušajā gadā vairāk nekā 73 000 interneta lietotāju meklēja informāciju par dažādiem Ogres tūrisma objektiem un atpūtas iespējām pilsētā un novadā. Lapas skatījumu skaits sasniedza gandrīz 100 000. 

Mājaslapas apmeklētāji visbiežāk apskatījuši sadaļu "Apskates objekti", "Dodies dabā" un "Maršruti". Pašlaik izteikta tendence – cilvēki meklē informāciju par dabas objektiem. Brīvdienas ir tas brīdis, kad informāciju mājaslapā cilvēki meklē visbiežāk. Tas nozīmē, ka Ogres viesi meklē praktisku informāciju, dodoties ceļā vai arī jau atrodoties uz vietas Ogrē, un neplāno savus ceļojumus tālu uz priekšu. 

No kopējā mājaslapas apmeklētāju skaita 80 % ir rīdzinieki. Liela interese par Ogri ir arī citu lielo pilsētu – Jelgavas, Jēkabpils, Valmieras, Jūrmalas, Liepājas un Ventspils – iedzīvotājiem. 

Gada griezumā mājaslapas apmeklētāju skaits bijis nevienmērīgs. Gada sākumā interese par tūrisma iespējām Ogres novadā bija salīdzinoši stabila, lapas lietotāju skaits palielinājās maijā, nedaudz samazinājās septembra sākumā. Sākot ar septembra beigām, kad rudens izkrāsoja Latvijas dabu, interese par atpūtas iespējām Ogrē atkal sāka palielināties. Lielāks lapas apmeklētāju skaits vērojams novembra beigās, kad Ogres viesi apmeklēja valsts svētku krāsās rotāto pilsētu. Interese apmeklēt Ogri strauji pieauga decembrī – daudzi jo daudzi interneta lietotāji meklēja informāciju par krāšņi izgreznoto Ogri. Mājaslapas apmeklētāju skaits palielinājās divkārt. Ja lapu vidēji apmeklē 240 cilvēku dienā, tad decembra beigās dažās dienās lietotāju skaits sasniedza un pat pārsniedza tūkstoti. 

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju informāciju iegūst sociālajos tīklos, tāpēc pagājušajā gadā tūrisma informācijas centra darbinieki lielu uzmanību pievērš savlaicīgas un aktuālas informācijas pasniegšanai Facebook, Instagram un YouTube platformā. Tas rezultējies Visit Ogre sekotāju skaita pieaugumā: Facebook – par 47 %, savukārt Instagram – par 36 %. Populārākais ieraksts Facebook pagājušajā gadā bija īss video par to, ka digitālajā strūklakā ieausta Lielvārdes josta. Otrajā vietā – fotogalerija ar lietussargu ielu par godu valsts svētkiem maijā, trešajā vietā ierindojās Ziemassvētku ieskaņu video par to, kā Ogrē ieradās izgaismotā kariete ar 60 000 lampiņām. 

Katru gadu pēc apmeklētāju skaita tūrisma objektos tūrisma speciālisti nosaka populārākos objektus. Pagājušajā gadā Covid-19 ierobežojumi ļoti ietekmēja daudzu uzņēmumu darbību. Piemēram, iepriekšējos gados populāri objekti, tādi kā bērnu izklaides centri, ilgu laika periodu nedrīkstēja darboties. Tā kā lielāko daļu gada netika organizētas ceļotāju grupas, uzņēmēji, kas piedāvā degustācijas un radošās darbnīcas, varēja uzņemt tikai nelielas grupas no vienas mājsaimniecības. Šis aspekts atstāja būtisku iespaidu uz kopējo apmeklētāju skaitu. 

Aptaujājot Ogres novada tūrisma objektu saimniekus, secināms, ka strauji pieaugusi interese par dabas un ar to saistītajiem objektiem. Ierobežojumu dēļ daudzi populārie dabas objekti bija ļoti noslogoti, tāpēc izteikta interese bijusi par jaunām un maz zināmām vietām. Cilvēki pārsvarā ceļojuši ar ģimenēm vai vienatnē, bieži novērojams, ka ceļotāji neplāno savu maršrutu un ierodas objektā bez iepriekšējas pieteikšanās. 

Vispopulārākais tūrisma objekts daudzu gadu garumā – dabas parks "Ogres Zilie kalni" – arī 2020. gadā pulcēja lielu skaitu apmeklētāju no visas Latvijas. Neskatoties uz darbības ierobežojumiem, Ogres Vēstures un mākslas muzejs arī šogad stabili ieņēmis otro vietu populārāko Ogres novada tūrisma objektu topā, kura trešajā un ceturtajā vietā ierindojās attiecīgi Ķeipenes kinostacija un "Milžu taka". 

Apkopojot tūrisma statistiku, nevar nepieminēt tūrisma informācijas centra (TIC) apmeklētājus. Lai gan TIC bija slēgts klātienes apmeklējumiem no 13. marta līdz 10. jūnijam un no 9. novembra līdz gada beigām, tūrisma informācijas centru klātienē apmeklēja 1668 cilvēki. 

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad tūrisma informācijas centru apmeklēja 2174 cilvēku, tas ir kritums par 23 %. Tā kā klātienes apmeklējumi bija ļoti ierobežoti, pieauga to cilvēku skaits, kas vēlējās saņemt konsultācijas pa tālruni. 

Lai gan Covid-19 ierobežojumu dēļ ārzemju tūristu ierašanās Latvijā bija apgrūtināta, tomēr no tūristu kopēja skaita 2 % bija ārzemnieki, gandrīz trešdaļa no tiem – viesi no Lietuvas. 

Lielākā daļa tūrisma informācijas centra apmeklētāju vēlējās saņemt kartes un bukletus (27 %), kā arī interesējās par apskates objektiem Ogres novadā (19 %), ēdināšanas iestādēm (7 %) un pasākumiem (7 %). 

Pagājušais gads bijis grūts viesmīlības nozares uzņēmumiem, taču Ogrē, pateicoties tūristiem, lielākā daļa ēdināšanas iestāžu nav pārtraukušas darbību. Tās spējušas pielāgoties situācijai un strādā arī laikā, kad drīkst piedāvāt maltītes tikai līdzņemšanai. Tieši ārkārtas situācijas laikā daļa ēdināšanas uzņēmumu izveidojuši mājaslapu vai Facebook lapu, kur iespējams pasūtīt maltīti, kā arī uzsākuši sadarbību ar piegādes uzņēmumiem. Jāpiebilst, ka decembra nedēļas nogalēs Brīvības ielas ēdināšanas iestāžu vadītāji priecājās par viesu pieplūdumu. Turklāt pagājušā gada laikā izveidotas četras jaunas ēdināšanas iestādes – Papa sushi, Bhalu kebab, O'Cafe un Ciemos. 

2021. gada gads būs izaicinājumu pilns ne tikai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, bet arī, tāpēc, ka būs jāspēj noturēt Latvijas iedzīvotāju interesi par Ogres novada tūrisma iespējām iepriekšējā līmenī un vēl augstāk. 

Informāciju sagatavoja Baiba Zača, Ogres novada Tūrisma informācijas centra speciāliste