Vakar, 27.aprīlī, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) norisinājās ikgadējās sarunas ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) ministra Māra Sprindžuka un LPS priekšsēža Ginta Kaminska vadībā. Ministrija kopā ar pašvaldību pārstāvjiem diskutēja par finanšu jautājumiem, atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) platformu attīstības pārvaldību un citiem reģionālās attīstības jautājumiem.

Siltumenerģijas tarifi no šodienas samazināsies Rīgā, Jūrmalā, Kārsavā, Alūksnē, Ludzā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Jelgavā, Salaspilī un daļā Tukuma novada, Ikšķilē, Aizkrauklē, Saldū, Olainē, Pārolainē, Jaunolainē, Stūnīšu ciemā, Dobelē, Krimūnu un Tērvetes ciemā, kā arī daļā Ventspils novada un Kuldīgā.

No 1.aprīļa Rīgā siltumenerģijas tarifs būs 165,32 eiro par megavatstundu (MWh) līdzšinējo 183,86 eiro par MWh vietā jeb par 10,1% mazāks. Tarifs samazinājies, pateicoties gan zemākai šķeldas cenai, gan iepirktās siltumenerģijas cenas samazinājumam.

"Rīgas siltums" pati saražo aptuveni 31% no Rīgai nepieciešamās siltumenerģijas, bet 69% iepērk no citiem ražotājiem - AS "Latvenergo" ražotnēm TEC-1 un TEC-2, kā arī no pieciem neatkarīgajiem ražotājiem - SIA "Juglas jauda", SIA "Gren Rīga", SIA "Rīgas BioEnerģija", SIA "Eco Energy Rīga" un SIA "Rīgas enerģija". Iepirktās siltumenerģijas izmaksu samazinājums pamatā ir saistīts ar "Latvenergo" TEC-1 un TEC-2 piemēroto ražošanas tarifu samazinājumu.

Kompānijas klienti turpinās saņemt valsts atbalstu, jo "Rīgas siltuma" tarifa apmērs pārsniedz valstī noteikto augstāko atbalsta slieksni 150 eiro par MWh. Attiecīgi maksa par piegādāto siltumenerģiju ar valsts atbalstu būs 110,53 eiro par MWh.

Tajā pašā laikā "Jūrmalas siltuma" klientiem no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam siltumenerģijas tarifs būs par 21% mazāks - 119,22 eiro par MWh līdzšinējo 150,95 eiro par MWh vietā. Savukārt no 1.jūlija tarifs būs 118,36 eiro par MWh. Tarifa samazinājums saistīts ar dabasgāzes cenas lejupslīdi biržā.

Vienlaikus "Jūrmalas siltuma" klienti turpinās saņemt valsts atbalstu, ņemot vērā, ka tarifs pārsniedz 68 eiro par MWh slieksni. Attiecīgi maksa par piegādāto siltumenerģiju ar valsts atbalstu būs 93,61 eiro par MWh.

Kārsavā siltumenerģijas tarifs no 1.aprīļa samazināsies par 19,3% un būs 64,54 eiro par MWh līdzšinējo 79,97 eiro par MWh vietā.

SPRK atzīmē, ka komersants, izsludinot konkursu par šķeldas piegādi siltumenerģijas ražošanai, noslēdza jaunu šķeldas piegādes līgumu ar zemāku šķeldas cenu nekā spēkā esošajā tarifā iekļautā šķeldas cena. "Kārsavas namsaimnieka" klienti no 1.aprīļa nesaņems valsts atbalstu, ņemot vērā, ka tarifs būs zemāks par valstī noteikto 68 eiro par MWh slieksni.

Alūksnē siltumenerģijas tarifs no 1.aprīļa līdz 30.aprīlim būs par 5% zemāks - 88,36 eiro par MWh. Tarifs samazinājies, pateicoties šķeldas un granulu cenu samazinājumam tirgū.

"Alūksnes enerģijas" klienti aprīlī turpinās saņemt valsts atbalstu, ņemot vērā, ka tarifs pārsniedz 68 eiro par MWh slieksni. Attiecīgi maksa par piegādāto siltumenerģiju būs 78,18 eiro par MWh.

No 1.aprīļa siltumenerģijas ražotājam SIA "Ludzas Bio-Enerģija" ražošanas tarifs samazināsies par 8,4% un būs 69,44 eiro par MWh. Komersants siltumenerģijas ražošanā izmanto šķeldu, granulas un dīzeļdegvielu. Komersants pārskatījis kurināmā resursu cenas, ņemot vērā tirgū esošās izmaiņas. Līdz ar to ražošanas tarifa samazinājums ir, pateicoties visu minēto kurināmā veidu cenu samazinājumam.

Siltumenerģijas gala tarifs lietotājiem Jēkabpilī no 1.aprīļa samazināsies par 17,5% - līdz 113,45 eiro par megavatstundu (MWh).

Tarifs samazinājies, pateicoties gan dabasgāzes, gan šķeldas cenas kritumam. Komersants, veica publisku iepirkumu, noslēdzot jaunu dabasgāzes un šķeldas piegādes līgumu. "Jēkabpils siltuma" klienti līdz 30.aprīlim saņems daļu no valsts atbalsta, ņemot vērā, ka tarifs pārsniedz 68 eiro par MWh slieksni. Attiecīgi maksa par piegādāto siltumenerģiju ar valsts atbalstu būs 90,73 eiro par MWh.

Kandavā, Vānē un Zantē siltumenerģijas tarifs samazināsies par 9,1% - līdz 92,90 eiro par MWh. Tarifs samazinājies, pateicoties gan kokskaidu granulu, gan šķeldas cenas samazinājumam. Ņemot vērā tirgū esošās tendences, komersants pārskatījis kurināmā resursu piegādes līgumus. Maksa par piegādāto siltumenerģiju ar valsts atbalstu būs 80,45 eiro par MWh.

Daugavpilī siltumenerģijas tarifs samazināsies par 8% - līdz 132,64 eiro par MWh. Siltumenerģijas tarifs samazinājies, pateicoties gan kurināmā, gan iepirktās siltumenerģijas cenas kritumam. Komersanta tarifā iekļautās kurināmā izmaksas un iepirktās siltumenerģijas izmaksas veido lielāko daļu no kopējām izmaksām - 88%. Maksa par piegādāto siltumenerģiju ar valsts atbalstu būs 100,32 eiro par MWh.

Jelgavā siltumenerģijas tarifs samazināsies par 3,5% un tas būs 87,73 eiro par MWh. Tarifa samazinājums ir saistīts ar iepirktās siltumenerģijas izmaksu samazinājumu no "Gren Latvija" koģenerācijas stacijas, kas ražošanā izmanto šķeldu. Maksa par piegādāto siltumenerģiju ar valsts atbalstu būs 77,87 eiro par MWh.

Salaspilī un Saulkalnē siltumenerģijas tarifs būs 78,53 eiro par MWh, kas samazinājies par 6,6%, salīdzinot ar spēkā esošo. Tarifa izmaiņas ir saistītas ar jauniem šķeldas un dabasgāzes piegādes līgumiem, kas paredz zemāku kurināmā resursu cenu nekā spēkā esošajā tarifā iekļauto. Maksa par piegādāto siltumenerģiju, ņemot vērā valsts atbalstu, būs 73,27 eiro par MWh.

"Ikšķiles māja" siltumenerģijas gala tarifs no 1.aprīļa samazināsies par 34,7% un būs 128,31 eiro par MWh.

Tarifa samazinājums saistīts ar dabasgāzes cenas samazināšanos biržā. "Ikšķiles māja" gadījumā šis ir piektais tarifa samazinājums, kopš tirgū vērojamas salīdzinoši straujas dabasgāzes cenu izmaiņas. Komersanta tarifā iekļautās kurināmā izmaksas veido lielāko daļu no kopējām izmaksām - 86,7%. Maksa par piegādāto siltumenerģiju ar valsts atbalstu būs 98,16 eiro par MWh.

"Aizkraukles siltums" siltumenerģijas tarifs no 1.aprīļa būs par 17,2% zemāks, un tas būs 102,11 eiro par MWh. Tarifa samazinājums saistīts ar dabasgāzes cenas samazinājumu biržā. Maksa par piegādāto siltumenerģiju ar valsts atbalstu būs 85,06 eiro par MWh.

"Saldus komunālserviss" siltumenerģijas tarifs Saldū, Ezeres un Pampāļu ciemā no 1.aprīļa būs par 8,4% zemāks - 131,41 eiro par MWh. Tarifs samazinājies, pateicoties dabasgāzes cenas samazinājumam biržā. Maksa par piegādāto siltumenerģiju ar valsts atbalstu būs 99,71 eiro par MWh.

No 1.aprīļa lietotājiem Olainē, Pārolaines, Jaunolaines un Stūnīšu ciemā tiks piemērots par 12% zemāks siltumenerģijas tarifs, un tas būs 110,58 eiro par MWh. Tarifs samazinājies, pateicoties gan dabasgāzes, gan iepirktās siltumenerģijas izmaksu samazinājumam. Komersants daļu siltumenerģijas saražo pats, bet daļu iepērk no diviem ražotājiem - SIA "ETO" un AS "Olenergo".

Siltumenerģijas lietotāji līdz 30.aprīlim saņems daļu no valsts atbalsta, ņemot vērā, ka tarifs pārsniedz 68 eiro par MWh slieksni. Attiecīgi maksa par piegādāto siltumenerģiju ar valsts atbalstu būs 89,29 eiro par MWh.

Aprīlī arī vairākās Ventspils novada teritorijās, kur siltumenerģijas pakalpojumu nodrošina SIA "VNK serviss", siltumenerģijas tarifi būs zemāki.

No 1.aprīļa tarifi Ventspils novada Ugāles ciemā tarifs samazināsies par 13% - līdz 101,63 eiro par MWh, Blāzmas ciemā kritums būs par 12,7% - līdz 109,01 eiro par MWh, bet Usmas ciemā tarifi saruks par 13,1% - līdz 108,58 eiro par MWh.

Siltumenerģijas tarifi minētajās Ventspils novada teritorijās samazināsies, pateicoties šķeldas cenas samazinājumam. Līdz 30.aprīlim daļu no valsts atbalsta (tarifs pārsniedz 68 eiro par MWh slieksni) saņems lietotāji Ugāles, Blāzmas, Usmas, Piltenes, Tārgales un Jūrkalnes ciemā, bet Užavas un Ventavas ciemā lietotājiem tiks kompensēti 90% no tās tarifa daļas, kas pārsniedz 150 eiro par MWh.

Siltumenerģijas tarifiem līdz 150 eiro par MWh valsts kompensē 50% no tarifa, kas pārsniedz noteikto slieksni - 68 eiro par MWh. Savukārt no tās daļas, kas pārsniedz 150 eiro par MWh, valsts kompensē 90%.

No šodienas līdz 15.maijam, lai pasargātu Latvijas mājputnus no inficēšanās ar augsti patogēno putnu gripu, mājputnu saimniecībām jāievēro pastiprinātas biodrošības prasības.

ZM informē, ka līdz 15.maijam, ir aizliegta mājputnu un nebrīvē turētu putnu piedalīšanās pasākumos, kā arī mājputnus un nebrīvē turētus putnus aizliegts izlaist dabīgās virszemes ūdenstilpēs un mākslīgi izveidotās ūdenstilpnēs, kurās nevar nodrošināt biodrošības prasības.

Tāpat aizliegts barošanai un dzirdināšanai izmantot virszemes ūdenstilpēs iegūtu ūdeni, nebrīvē turētus putnus izlaist medību resursu atjaunošanai, un slimus un ievainotus savvaļas ūdensputnus ievietot dzīvnieku patversmē vai savvaļas putnu rehabilitācijas centrā, kurā nevar nodrošināt biodrošības prasības.

Kā skaidro ZM, dzīvnieku īpašniekam vai turētājam jānodrošina darbinieki un personas, kuras nonāk kontaktā ar mājputniem un nebrīvē turētiem putniem, ar darba vai maiņas apģērbu un apaviem, mājputni un nebrīvē turēti putni jātur, jābaro un jādzirdina slēgtās telpās vai vietā, ko sedz ūdensnecaurlaidīgs jumts un kuras sāni ir norobežoti un novērš savvaļas ūdensputnu piekļuvi, bet mākslīgi izveidotās ūdenstilpnes jānorobežo ar līdzekļiem, kas nepieļauj savvaļas ūdensputnu piekļuvi, un tās izmantojamas tikai mājputnu un nebrīvē turētu ūdensputnu sugām.

Savukārt, ja novietnē tur skrējējputnus, kas ir nošķirti no pārējā mājputnu ganāmpulka, ir pieļaujams, ka nav papildu norobežojuma no augšas.

Tāpat ZM informē, ka līdz 15.maijam, ievietojot slimus vai ievainotus savvaļas ūdensputnus dzīvnieku patversmē vai savvaļas putnu rehabilitācijas centrā, ne mazāk kā 21 dienu jānodrošina šo putnu turēšana izolācijā no pārējiem putniem, kā arī atsevišķa kopšana un barošana, izmantojot īpašu šiem putniem paredzētu inventāru un instrumentus.

Jau ziņots, ka šogad martā gan Igaunijā, gan Lietuvā tika konstatēts augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojums mājputnu novietnē. Lietuvā tika skarta neliela novietne, bet Igaunijā novietnē tika turēti vairāk nekā 160 dažādu sugu putni, tostarp dējējvistas, pīles, zosis, baloži un pāvi.

Augsti patogēnā putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kam raksturīga augsta mirstība. Vīrusa rezervuāri un izplatītāji dabā ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni, kam slimība var noritēt bez raksturīgajām pazīmēm. Mājputni var inficēties, nonākot kontaktā ar inficētajiem savvaļas putniem. Tāpat putnus var inficēt ar piesārņotu ūdeni, barību vai priekšmetiem (apaviem, apģērbu, inventāru), uz kuriem nonācis vīruss.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) informēja, ka pērn Lietuvā un Igaunijā putnu novietnēs putnu gripa netika konstatēta. Savukārt 2021.gadā Igaunijā slimība konstatēta trīs novietnēs, bet Lietuvā - 54 novietnēs.

Līdz šim Latvijā augsti patogēnā putnu gripa konstatēta tikai savvaļas ūdensputniem. Pērn Latvijā pirmais putnu gripas gadījums savvaļas putniem tika konstatēts janvārī, kad putnu gripa tika konstatēta sešiem gulbjiem. Tas bija vienīgais Latvijā reģistrētais saslimšanas gadījums 2022.gadā.

No šodienas būs stingrāki nosacījumi obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) noformēšanai, aģentūru LETA informēja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) pārstāvji.

LTAB dati liecina, ka patlaban Latvijā ir gandrīz 50 000 transportlīdzekļu, kas noņemti no uzskaites atsavināšanai Latvijā, bet nav atsavināti vai nodoti tirdzniecībai likumā noteikto piecu dienu laikā.

LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins norāda, ka, sākot ar šī gada 1.aprīli, šo transportlīdzekļu īpašniekiem, neatjaunojot spēkratu uzskaitē, vairs nebūs iespējams noformēt OCTA polisi.

Likums paredz, ka, ja transportlīdzeklis noņemts no uzskaites atsavināšanai Latvijā, bet nav pārdots vai nodots pārdošanā autoveikalā un kopš tā brīža ir pagājušas vairāk nekā piecas dienas, spēkrata īpašniekam vispirms tas jāatjauno uzskaitē. Tikai pēc šīs darbības veikšanas var iegādāties OCTA polisi un piedalīties ceļu satiksmē.

Savukārt, ja transportlīdzeklis noņemts no uzskaites izvešanai no Latvijas, bet nav reģistrēts citā valstī un kopš tā brīža ir pagājušas vairāk nekā 30 dienas, transportlīdzekļa īpašniekam pirms OCTA polises iegādes, vispirms jāatjauno tā reģistrācija Latvijā.

Abāšins skaidro, ka diemžēl pēdējā laikā nākas saskarties ar aizvien pieaugošu tendenci, kad transportlīdzekļa īpašnieki neuzmanības vai apzinātas ļaunprātības dēļ, neveic likumā paredzētās transportlīdzekļa reģistrācijas vai pārreģistrācijas darbības pilnā apmērā. Šādos gadījumos transportlīdzekļa īpašniekam vairs nebūs iespējams iegādāties OCTA polisi, turklāt var rasties situācija, ka par ceļu satiksmes negadījumā nodarītajiem zaudējumiem var nākties atbildēt personai, kas joprojām ir tā iepriekšējais īpašnieks.

Lai stingrāk kontrolētu iespēju izsniegt OCTA polises uz transportlīdzekļiem ar neskaidru statusu attiecībā uz piederību Latvijā, no 1.aprīļa tiks veiktas izmaiņas OCTA informācijas sistēmā un pie apdrošinātājiem vairs nebūs iespēju nopirkt OCTA polisi transportlīdzekļu īpašniekiem, kas noņēmuši spēkratu no uzskaites atsavināšanai Latvijā vai izvešanai no tās, bet likumā noteikto dienu laikā nav to izdarījuši un nav atjaunojuši to uzskaitē.

Latvijā OCTA sistēma tika ieviesta 1997.gadā. Tiesības veikt OCTA apdrošināšanu Latvijā ir "Balta", "Baltijas apdrošināšanas nams", "BTA Baltic Insurance Company", "Compensa Vienna Insurance Group" Latvijas filiālei, "Ergo Insurance" Latvijas filiālei, "Gjensidige" Latvijas filiālei, "If P&C Insurance" Latvijas filiālei, "Swedbank P&C Insurance" Latvijas filiālei un "Balcia Insurance".